Akadēmiskais centrsBalstoties uz kvalitatīviem datiem, šis pētījums identificē gados jauno rumāņu un latviešu atpakaļmigācijas faktorus, ņemot vērā globālo ekonomisko krīzi (GEK).
Jauniešu lēmumu pieņemšanas modeļus izskata trīs galvenie pētījuma jautājumi:
1. Kā makroekonomiskie notikumi, piemēram, GEK, ietekmē indivīda dzīves gaitu, radot īpašu atgriešanās pieredzi?
2. Ko mēs varam teikt par “krīzē atgriezušajiem”, viņu migrācijas lēmuma pieņemšanas motivāciju un atkārtotu pielāgošanos dzīvei izcelsmes valstī?
3. Kādas ir jauno pieaugušo cilvēku galvenās problēmas, ar kurām tie saskaras savās dzīvēs, ekonomiskās nenoteiktības periodā?
Dati iegūti no 51 padziļinātas intervijas ar Rumānijas un Latvijas jauniešiem, kas tika veiktas 2015. gada beigās un 2016. gada sākumā. Secinājumi rāda, ka atgriešanās migrācija ir saistīta ar ekonomiskajiem apstākļiem, ģimenes dzīvi, ilgām pēc mājām un atkārtotas adaptācijas pieredzi. Mūsu rezultāti arī apstiprina, ka ekonomiskās krīzes apstākļos jauniešu pāreja uz pieaugušo dzīvi un migrācijas pieredzes ir kļuvušas daudzveidīgākas un sarežģītākas.
Drawing on qualitative research, this study endeavours to identify the determinants of return migration of young Romanians and Latvians in light of the most recent global economic crisis (GEC). The decision‐making patterns of young returnees are examined by three main research questions. How do macro‐events, such as the GEC, interfere with individual biographies creating specific return experiences? What can we say about the “crisis returnees”, their migration motivations and re‐adaptation in the origin country? What are the main challenges of young adults facing life strategies in such uncertain periods? Data are drawn from 51 in‐depth interviews with Romanian and Latvian young adults, carried out in late 2015 and early 2016. Findings show that return migration is associated with economic conditions, family life, feelings of homesickness, and re‐adaptation experiences. Our results also confirm that youth transitions and migration have become more diversified and complex in the context of the economic crisis.
Šis pētījums ir veltīts cilvēkresursu, kā galvenā ilgtspējīgas reģionālās attīstības avota, izpētei Latvijā. Tas vērsts uz diviem galvenajiem cilvēkkapitāla un migrācijas jēdzieniem. Pētījuma mērķis ir izpētīt atgriešanās migrācijas ģeogrāfijas īpatnības Latvijā, aplūkojot gados jaunos atpakaļ migrantus kā Latvijai būtisku ilgtspējīgas reģionālās attīstības resursu un priekšnoteikumu. Atgriešanās migrāciju uz Latvijas reģioniem skatam caur diviem pētījuma jautājumiem, proti, kādas ir jaunākās atgriešanās migrantu iezīmes Latvijā? Kā Latvijas jauniešu atpakaļ migrācija izpaužas Latvijas reģionos? Balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, mēs izstrādājam atgriešanās migrācijas tendences Latvijā, aplūkojam konkrētas ģeogrāfiskās atrašanās vietas Latvijas reģionos. Secinājumi rāda, ka atpakaļ migranti ir darbspējas vecumā, bieži kopā ar savām atvasēm, lielākā daļa nav precējušies un atgriežas no citām Eiropas valstīm. Viņi atgriežas un galvaspilsētu un citās lielākajās pilsētās un apkārtējām pašvaldībām. Atpakaļ migranta etniskā piederība un iepriekšējās dzīvesvietas valsts lielā mērā nosaka atgriešanās migrācijas prognozes.
This study is devoted to the research of human resources as a main source of sustainable regional development in Latvia. It is focused on two key concepts of human capital and migration. The aim of the study is to explore return migration geographies by looking at young return migrants as a resource and preconditions for sustainable regional development essential to Latvia. Return migration to the regions of Latvia is examined by two main research questions. What are the most recent return migrant characteristics in Latvia? How does return migration of young Latvians translates into regional geographies of return migration? Drawing on most recent available statistical data we elaborate on the return migration trends in Latvia, look at particular geographies of return migrants to the regions of Latvia. Findings show that return migrants are working age accompanied with their offspring’s, majority not married and return from another European country to the capital and other largest cities and surrounding municipalities. Even more, only ethnicity and country of previous residence serve as return migration predictor.
