Rīga un tās apkārtne koncentrē nozīmīgu ekonomisko un ar izglītību saistīto iespēju kopumu, kas izceļas Latvijas un arī Baltijas mērogā. Studenti un jaunieši tradicionāli ir mobilāki un bieži pārceļas uz galamērķiem, kur saskata plašākas iespējas pašattīstībai. Tādējādi pētījuma mērķis ir aprakstīt cilvēkkapitāla nelīdzsvarotību Latvijas reģionos, analizējot jauniešu vecuma grupu no 15 līdz 34 gadiem un salīdzinot laika periodā no 2011. līdz 2018. gadam. Pētījuma pamatā ir analizētas reģionālās bezdarba, jauniešu skaita pārmaiņas reģionos, kā arī dažu reģionu vispārējās jauniešu skaita samazināšanās tendences kopš 2011. gada. Galvenie pētījuma jautājumi ir: kā centra-perifērijas modeli var piemērot Latvijā un cik lielā mērā ekonomiskās iespējas izskaidro reģionālo nevienlīdzību. Rezultāti norāda, ka ar Rīgu kā galveno, ģeogrāfiski un funkcionāli saistītie reģioni ir Pierīga un Zemgale, ko var uzskatīt par pus-perifēriju. Tomēr Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģioni ir “zemāka ranga vietas” vai perifērijas reģioni, kas zaudē jauniešus konkurencē gan ar Rīgu, gan citiem pievilcīgiem galamērķiem ārvalstīs.
Riga stands out within Latvia as a significant pool of economic and education-related opportunities. Students and young people are traditionally more mobile and move towards destinations where self-advancement is accessible. Thus, this study aims to describe the human capital disequilibria in the regions of Latvia by analysing youth in the age group from 15 to 34 years and making a comparison between the years 2011 and 2018. The backbone of the study is an analysis of changes in regional unemployment rates and changes in the number of young people in certain regions outside the capital, as well as the general trend for the proportion of young people to decrease in some regions since 2011. The main research questions addressed are: how can the core-periphery model be applied to the regions of Latvia, and to what extent do economic opportunities explain regional inequality? The results indicate that Riga is a core, geographically, and the functionally related regions of Pieriga and Zemgale are semi-peripheral regions. However, the regions of Vidzeme, Latgale and Kurzeme are “places of lower rank” or peripheral regions, which are losing young people in the competition both with the core areas within the country and with other attractive destinations abroad.
Raksta “Darbspēka migrācijas izpēte Latvijā: izbraukšanas ģeogrāfija” mērķis ir izpētīt darbaspēka migrācijas ģeogrāfiskos aspektus, analizējot migrācijas īpatnības, kas raksturīgas izbraukšanai no centrālajiem un perifērajiem Latvijas reģioniem, kā arī emigrantu galamērķa valsts izvēli atkarībā no viņu iepriekšējās dzīvesvietas. Analīze veikta, ņemot vērā galamērķa valstīs (Lielbritānija, Īrija, Vācija, Zviedrija un Norvēģija) esošo Latvijas emigrantu tiešsaistes aptaujas datus. Rezultāti parāda, ka darba migrantu raksturojums krasi atšķiras atkarībā no izcelsmes vietas Latvijā. Migranti, kuri pirms emigrācijas dzīvojuši valsts ekonomiskajā centrā Rīgā, ir ar augstāku izglītības līmeni un nodarbinātības raksturu salīdzinājumā ar migrantiem no Latvijas perifērajiem reģioniem. Turklāt migrantiem no Rīgas retāk ir iepriekšēja migrācijas pieredze, un viņi papildus radu un draugu atbalstam darba meklējumos ārvalstīs biežāk ir proaktīvi. Galamērķa valsts izvēle emigrantiem no centra biežāk ir Vācija, Norvēģija un Zviedrija, bet emigranti, kuriem ir vidējā izglītība un zemākas prasības darba tirgū, biežāk iesaistās cirkulārajā migrācijā un atkārtoti dodas uz Īriju vai Lielbritāniju.
Abstract. The aim of this study is to explore labour migration geographies in order to reveal peculiara spects of emigration spatial distributions between core and peripheral sending regions and destination country choices. In this study the term core is considered the capital of Latvia, Rīga, and the term periphery is considered as the remaining statistical regions in Latvia as well as the receiving countries which are identified as the UK, Ireland, Germany, Norway and Sweden. The study is based on a database derived from an online survey and analysed through statistical methods. The findings suggest that the profiles of labour migrants differ sharply in terms of geographic context in Latvia. Migrants from the core part of the country were more educated, skilled and had worked in the tertiary sector of the economy prior moving away from Latvia than their counterparts from peripheral regions. In addition, other findings show that migrants from the core are less likely to be circular migrants, but more often than not, migrants from the periphery use their own efforts to find a job in the destination country. In terms of destination country geographies, emigrants from the core more often choose Germany, Norway and Sweden, but emigrants with lower hierarchy in education and occupation levels engage more in circular movements by repeatedly going to Ireland and the UK.