Akadēmiskais centrsŠis raksts paplašina izpratni par cirkulāro migrāciju jauniešu (vecumā no 16 līdz 35 gadiem) vidū. Tajā tiek apskatīti divi galvenie jēdzieni – cilvēkkapitāls un apmierinātība ar dzīvi. Balstoties uz kvantitatīvu primāro datu analīzi, kurā izmantota projekta YMOBILITY aptauja, tiek analizētas būtiskākās prasmes un kompetences, kas svarīgas cirkulārajā migrācijā. Tiek uzskatīts, ka augstāka subjektīvās labklājības līmeņa sasniegšana ir galvenais motivējošais faktors, kas nosaka migrācijas lēmuma pieņemšanu. Tomēr ir maz pārliecinošu pierādījumu, kas liecinātu, ka migrācija un mobilitāte izraisa paaugstinātu apmierinātību ar dzīvi. Rakstā mēs apgalvojam, ka kompetences, kas definētas kā prasmes, idejas un pieredze cirkulārie migranti vērtē īpaši augstu. Šīs prasmes lielā mēra ir migrācijas procesa veicinātājas, un tām ir ietekme uz gados jauno cirkulāro migrantu apmierinātības ar dzīvi vērtējumu. Lai novērtētu cirkulāro migrāciju kā dzīves stratēģiju, tiek pētīta cirkulāro migrantu saistība starp ieguvumiem cilvēkkapitāla pilnveidē un apmierinātību ar dzīvi. Mūsu analīze identificē būtiskas atšķirības cilvēkkapitālā ieguvumos un apmierinātībā ar dzīvi atbilstoši sociāli ekonomiskajam un ģeogrāfiskajam kontekstam. Papildus jaunas teorētiskās pieejas, mūsdienu migrācijas izpētei Eiropā pilnveidē, rakstā tiek uzsvērta jauniešu dzīves ritējuma nozīme un tā saikne ar apmierinātību ar dzīvi.
This article extends understandings of circular migration among young migrants (aged 16–35) by focusing on the two key concepts of human capital and life satisfaction. Drawing on a large-scale quantitative primary data set, the YMOBILITY survey, key skills and competencies that facilitate circular migration are identified. It is widely assumed that achieving higher levels of subjective well-being is a primary motivational factor behind migratory decisions. However, there is little conclusive evidence to suggest that migration and mobility lead to increased levels of happiness. We argue that tacit competencies, defined as skills, ideas and experiences that people have but are not codified, are especially valued by circular migrants as facilitators of multiple migratory processes and are of importance to levels of life-satisfaction among young circular migrants. In order to assess circular migration as a life-strategy, the relationship between human capital outcomes and levels of life satisfaction among circular migrants is examined. Our analysis identifies important disparities in human capital and life satisfaction outcomes according to socio-economic and geographic background. It offers insight into the significance of life-course effects on the levels of life-satisfaction among young circular migrants and suggests new theoretical approaches to the study of contemporary migration in Europe.
Šis raksts balstīts uz migrācijas lēmumu pieņemšanas un pārvedumu sūtīšanas uzvedības paradumu analīzi pēc migrantu dzimuma, kas kalpo kā alternatīva dzimumu līdztiesīgas transnacionālas telpas izveidošanai, migrantiem saskaroties ar makroekonomiskām problēmām Eiropā. Pētījums ir kvantitatīvs un analīze ietver 2 702 migrantus no Latvijas, kuri uzturas savās galamērķa valstīs. Rezultāti parāda, ka sievietēm raksturīga transnacionālās telpa, kas izpaužas kā ne-naudas pārvedumi un viņas būtiski vairāk ietekmē emocionālā pieķeršanās; turpretī vīrieši vairāk veic naudas pārvedumus. Tas savukārt norāda uz emigrācijas lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar ekonomisko faktoru nozīmi vīriešiem un ar ģimeni un izglītību saistīto faktoru būtiskumu emigrējušo sieviešu vidū.
This article stems from a gender-specific examination of migration decision-making and remittance behavior as a proxy for the creation of gendered transnational spaces when faced with macro-economic challenges in Europe. The research is quantitative and includes the analysis of 2,702 Latvian migrants in receiving countries. Gendered transnational spaces for women manifest themselves in remittance behavior and are influenced more by emotional attachment; in contrast, men are more inclined to send monetary remittances. Prior supervenience stems from emigration decision-making, where economic issues, the search for opportunities and family and education-related aspects are all relevant to men and women, respectively.
